lv

​Vitamīni

Vitamīni
 
Vitamīni ir organiski savienojumi, kas organismam ir tikpat nepieciešamas kā olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti. Atkarībā no šķīšanas spējām vitamīnus iedala ūdenī šķīstošajos (C, P, B) un taukos šķīstošajos vitamīnos (K, E, D, A). Taukos šķīstošie vitamīni uzkrājas rezervē taukaudos. Ūdenī šķīstošie vitamīni rezervē neuzkrājas un ir jāuzņem ar uzturu katru dienu.
 
Ūdenī šķīstošie vitamīni
 
 
 
Nosaukums
Dienā ieteicamā deva pieaugušiem (mg)  
 
Funkcijas organismā
 
 
Nozīmīgākie uztura avoti
 
 
 
B1 - tiamīns
 
1,2
 
* Bērni – 0,6
* Grūtnieces – 1,4
Piedalās ogļhidrātu maiņā, nepieciešams acetilholīna sintēzē, kuram ir liela nozīme nervu impulsu pārvadīšanā. Graudaugu produkti ( īpaši pilngraudu maizes un maizes izstrādājumi ar veseliem graudiem.), putraimi, rupjmaize, raugs, pākšaugi, rieksti, olas, piens, aknas, nieres, gaļa.
 
 
B2 - riboflavīns
 
1,6
* Bērni – 0,5
* Grūtnieces – 1,4
 
 
Piedalās olbaltumvielu vielmaiņā, nepieciešams asins sastāva veidošanā un audu elpošanas procesos, centrālās nervu sistēmas funkcijām.
 
Raugs, olas, piens, piena produkti, aknas, nieres, klijas, gaļa, pākšaugi, spināti, kāposti.
 
 
B3 – niacīns/ PP – nikotīnskābe
 
15-20
* Bērni 6-8
* Grūtnieces 18
 
Piedalās oksidēšanās procesos organismā, nepieciešams normālai nervu sistēmas funkcionēšanai, ādai.
 
Klijas, raugs, aknas, liesa gaļa, zivis, griķi, pākšaugi, graudu produkti, olas, rieksti
 
 
B5 - pantotēnskābe
 
5
* Bērni 2-3
* Grūtnieces 6
 
Ietilpst kofermenta CoA sastāvā, kas piedalās taukskābju, olbaltumvielu un citu savienojumu sintēzē.
Zaļie augi īpaši kāposti, zaļumi, aknas, olu dzeltenums, raugs, gaļa(vistas gaļa, liellopa gaļa,), zivis, pākšaugi, piena produkti,kartupeļi, auzas, graudaugi, tomāti, aknas, nieres.
B6 – piridoksīns (piridoksāls, piridoksamīns)  
1,3-2,0
* Bērni 0,6
* Grūtnieces 1,9
 
Piedalās tauku vielmaiņā, nepieciešams normālai galvas smadzeņu darbībai.
 
Raugs, klijas, liesa gaļa un zivis, aknas, nieres, olas dzeltenums, soja.
 
 
B7/ H – biotīns
 
0,15
* Bērni **
* Grūtnieces 0,2
 
Darbojās kā koferments, kas nepieciešams tauku, aminoskābju un glikozes vielmaiņas procesos.
 
 
Aknas (liellopu un cūku), nieres, raugs.
 
B12 – kobalamīns (cianokobalamīns)
 
0,003
* Bērni 0,0012
* Grūtnieces 0,0026
 
Piedalās dažādos bioķīmiskos procesos, svarīga nozīme ir asinsradē.
 
Dzīvnieku valsts uzturlīdzekļi, galvenokārt aknās un nierēs
 
 
B9 - Folskābe
 
0,3
* Bērni 0,15-0,2
* Grūtnieces 0,6
 
Sekmē asinsķermenīšu veidošanos, piedalās aminoskābju sintēzē.
 
Raugs, aknas, zaļie zirnīši, kāposti, pētersīļi
 
 
C – askorbīnskābe
 
100
* Bērni 15-25
* Grūtnieces 85
Organismā ir ļoti vispusīgas funkcijas, piedalās bioloģiskajos procesos, regulē holesterīna līmeni asinīs, piedalās asinsrades procesā, veicina dzelzs asimilēšanos.  
 
Mežrozīšu augļi, upenes, saldie pipari, dilles, pētersīļi
 
Taukos šķīstošie vitamīni
 
 
 
Nosaukums
Dienā ieteicamā deva pieaugušiem (mg)  
 
Funkcijas organismā
 
 
Nozīmīgākie uztura avoti
 
 
A – retinols
 
1
 
*Bērni **
*Grūtnieces 1,1
 
Nepieciešams normālai redzei, organisma augšanai un attīstībai, stabilizē šūnu membrānas.
 
Zivju eļļa, aknas, siers, sviests, krējums, siļķe
 
 
D – kalciferols
 
0,005
 
*Bērni **
*Grūtnieces 0,005
 
Veicina augšanu, regulē kalcija un fosfora vielmaiņas procesus, kuri nepieciešami kaulu un zobu normālai attīstībai.
 
Treknas zivis, aknas, olas dzeltenums, sviests, trekns siers.
 
 
E – tokoferols
 
12
 
*Bērni **
*Grūtnieces 12
Regulē reproduktīvo orgānu normālu darbību, piedalās vielmaiņas procesos, nepieciešams muskuļu, tai skaitā sirds muskuļa un saistaudu attīstībai un normālai funkcionēšanai.  
Augu eļļas, zemesrieksti, pākšaugi, lapu salāti, paprika, olas dzeltenums
 
 
K – filohinons
 
0,065
 
*Bērni **
*Grūtnieces 0,065
 
Nepieciešams normālai asins recēšanai.
 
Zaļie augi: spināti, nātres, pētersīļi, kāposti, salāti
 
 
 
Cilvēka organismā veidojas tikai nedaudz vitamīnu, bet pārējie ir jāuzņem ar uzturu   (uzņem ar augu vai dzīvnieku uzturlīdzekļiem, ka arī ar ķīmiski, vai bioloģiski koncentrētiem vitamīnu preparātiem/kompleksiem).
Tāpēc
!!! Svarīgi ir atcerēties, ka vitamīni ir nepieciešami ļoti nelielos daudzumos. Ja tie organismā trūkst vai ir par daudz, var rasties tādas slimības kā avitaminoze (slimība, ko izraisa pilnīgs kāda vitamīna vai vairāku vitamīnu trūkums), hipovitaminoze, kas rodas tad, ja kāds vitamīns ir nepietiekamā daudzumā, kas rodas tad, ja ir nesamērīgi daudz uzņemti vitamīni. 
***Ūdenī šķīstošos vitamīnus grūtāk pārdozēt, jo tie samērā ātri izdalās no organisma!!!
 
 

Vitamīnu un citu preparātu mijiedarbība

 

A vitamīns

 
  • Vienlaicīga neomicīna, kolestiramīna (kolestipola) vai šķidrā parafīna lietošana samazina vitamīna A uzsūkšanos.
 
  • Vienlaicīga lietošana ar zālēm, kas satur vitamīnu A, sintētiskos vitamīna A analogus (acitretīns, etretināts, tretionīns), un beksarotēnu, var izraisīt hipervitaminozes simptomus.
 
  • Lielas vitamīna A devas palielina antitrombotisko līdzekļu (hidroksikumarīna atvasinājumu) aktivitāti.
 
  • Perorālie kontracepcijas līdzekļi palielina vitamīna A koncentrāciju plazmā.
 

D vitamīns

 
  • Fenitoīns vai barbiturāti var pavājināt D3 vitamīna iedarbību.
  • Vienlaikus lietojot glikokortikoīdus, var samazināties D3 vitamīna efektivitāte.
  • Vienlaikus lietojot kolesteramīnu, samazinās D vitamīna uzsūkšanās.
  • Terapijā vienlaikus lietojot sirds glikozīdus, var palielināties to toksicitāte un iespējama aritmija. Pacientiem vajadzētu kontrolēt EKG un kalcija saturu asinīs, kā arī digoksīna un digitoksīna līmeni asinīs.
  • Vienlaikus terapijā lietojot benzotiazīda atvasinājumus (urīndzenošus līdzekļus) vai kalcija preparātus, paaugstinās risks, ka var palielināties kalcija saturs asinīs.
  • Tikai izņēmuma gadījumos, kontrolējot kalcija saturu asinīs, D3 vitamīnu varētu lietot kombinēti ar līdzekļiem, kuri darbojas līdzīgi D vitamīnam (t.s., D vitamīna metabolīti vai analogi).
  • Rifampicīns un izoniazīds var pastiprināt D3 vitamīna vielmaiņu un samazināt tā efektivitāti.
 

 

E vitamīns

 
  • E vitamīnam var būt antagonistiska iedarbība uz K vitamīnu, it īpaši pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto iekšķīgi lietojamos antikoagulantus vai estrogēnus.
 
  • Citu antioksidantu (vitamīna C, selēna, ubihinona un sēru saturošu aminoskābju) lietošana var samazināt dažus E vitamīna deficīta simptomus.
 
  • Vienlaicīga dzelzi saturošu līdzekļu lietošana ar E vitamīnu samazina E vitamīna iedarbību, un tāpēc šīs zāles jālieto ar dažu stundu starplaiku.
 
  • Vitamīna E lietošana palielina vitamīna A uzsūkšanos, izmantošanu un uzkrāšanos, un var samazināt nepieciešamību pēc insulīna un sirds glikozīdiem.
 
  • Orlistats, kolestipols, kolestiramīns un minerāleļļas samazina vitamīna E uzsūkšanos.
 

K vitamīns

 
  • K vitamīns veicina asins recēšanu, savukārt varfarīns palēnina asinsreci, līdz ar to K vitamīns var mazināt varfarīna efektivitāti. Lietojot K vitamīnu, iespējams, jāpielāgo lielākas varfarīna devas.
 
 
 
 
 
Mūsdienās, visās aptiekās ir pieejami daudz dažādas vitamīni, tie var būt kā atsevišķu grupu vitamīni, tā arī vitamīnu kompleksi (gan grūtniecēm, bērniem, senioriem, sievietēm, vīriešiem utt. ).